Ievads
Bioloģiskā lauksaimniecība tiek uzskatīta par ilgtspējīgas pārtikas sistēmas priekšvēstnesi. Bioloģiskie lauksaimnieki pārtikas ražošanā izmanto tikai dabiskas vielas un ievēro dabiskos procesus. Tādējādi tās saglabā ekoloģisko līdzsvaru, uzlabo augsnes auglību un oglekļa piesaisti, uztur bioloģisko daudzveidību, kā arī ūdens kvalitāti. Tiem ir jāievēro arī noteikti dzīvnieku labturības standarti, antibiotiku lietošana ir stingri reglamentēta, un ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošana ir aizliegta. Ir pat pierādījumi, ka bioloģiski produkti var būt labvēlīgāki veselībai, salīdzinot ar nebioloģiski ražotiem produktiem. Eiropas Komisijas stratēģijā "No lauka līdz galdam", kas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa, par prioritāti ir noteikta bioloģiskās lauksaimniecības attīstība. Plānots, ka līdz 2030. gadam bioloģiskās lauksaimniecības zeme veidos 25 % no ES lauksaimniecības zemes. Lai palielinātu patērētāju pieprasījumu pēc bioloģiskās pārtikas, ES bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāna mērķis ir veicināt bioloģiskās ēdnīcas un palielināt zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu, kā arī stiprināt bioloģiskās pārtikas shēmas skolās.
Daži no šeit minētajiem rīkiem ietver jaunus iepirkuma kritērijus, kā arī izpētes un atbalsta pasākumus bioloģiskās lauksaimniecības tirgum un tā lauksaimniekiem. Citas mērķauditorijas ir ēdinātāji, nodrošinot bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu un norādījumus par to, kā dokumentēt bioloģiskās pārtikas īpatsvaru. Lielākajā daļā rīku kā iedvesma, kā arī kontekstam pielāgotai īstenošanai tiek ieteiktas apmācības virtuves speciālistiem, izglītošana skolās un izpratnes veicināšana par bioloģiskās pārtikas priekšrocībām organizācijās.
